Ventilācijas nozīme būvniecībā: LBN 231-15 prasības

Ventilācija būvniecībā nav izvēles jautājums. Tā ir normatīvu prasība, veselības aizsardzības instruments un energoefektivitātes faktors vienlaikus. LBN 231-15 nosaka projektēšanas, ierīkošanas un enerģijas pamatojuma prasības dzīvojamām un publiskām ēkām Latvijā. Bez atbilstošas gaisa apmaiņas ēkā uzkrājas CO2, mitrums un ķīmiskie piesārņotāji, kas apdraud gan iedzīvotāju veselību, gan pašu konstrukciju ilgmūžību.

Trīs galvenie iemesli, kāpēc ventilācija ir būtiska:

• Veselība un gaisa kvalitāte. Kvalitatīvam iekštelpu gaisam CO2 koncentrācijai jāsaglabājas 600–1100 ppm robežās; virs 2500 ppm cilvēka koncentrēšanās spējas būtiski samazinās.
• Konstrukciju aizsardzība. Nepietiekama gaisa apmaiņa rada kondensāciju, pelējumu un izolācijas efektivitātes samazināšanos.
• Energoefektivitāte. Rekuperācijas iekārta ar 60% efektivitāti 150 m² mājai var ietaupīt aptuveni divas tonnas granulu apkures sezonā, tieši samazinot apkures izmaksas.

Saturs

• Kāpēc ventilācija ir svarīga — veselība, komforts un ēkas ilgmūžība
• Latvijas normatīvi: ko LBN 231-15 nosaka par ventilāciju
• Galvenie ventilācijas veidi būvniecībā un kad tos lietot
• Energoefektivitāte: kā rekuperācija ietaupa apkures enerģiju
• Projektēšanas pamatprincipi: gaisa plūsmas, akustika un izvietojums
• Uzstādīšana, nodošana ekspluatācijā un ikdienas apkope
• Ventilācija daudzdzīvokļu ēkās: specifika un ierobežojumi
• Izmaksas un atmaksas laiks Latvijā — ko paredzēt budžetā
• Kā izvēlēties ventilācijas risinājumu projektam
• Galvenie secinājumi
• Ventilācija kā sistēmisks lēmums, nevis tehniska detaļa
• Ventilācijas iekārtas un risinājumi Santehnikasveikals.lv
• Noderīgi avoti un tiesību akti

Kāpēc ventilācija ir svarīga — veselība, komforts un ēkas ilgmūžība

Iekštelpu gaisa kvalitāte ir mērāms rādītājs, nevis abstrakts komforta jēdziens. CO2 līmenis ir vienkāršākais indikators: ja tas pārsniedz 1100 ppm, ventilācija nestrādā pietiekami. Virs 2500 ppm eksperti konstatē 25–30 % koncentrēšanās spēju pazemināšanos, kas guļamistabā nozīmē sliktāku miegu, sanāksmju telpā — zemāku produktivitāti.

Papildus CO2 iekštelpu gaisā uzkrājas ķīmiskie piesārņotāji no apdares materiāliem (formaldehīds, gaistošie organiskie savienojumi), kā arī mitrums no cilvēku elpošanas, gatavošanas un mazgāšanas. Relatīvajam mitrumam jāsaglabājas 30–60 % robežās. Ja tas sistemātiski pārsniedz 60 %, uz aukstajām virsmām veidojas kondensāts, kas rada pelējumu un bojā izolāciju.

Praktiski piemēri pa telpu tipiem:

• Guļamistaba. Divi cilvēki naktī saražo pietiekami daudz CO2 un mitruma, lai bez ventilācijas līdz rītam gaiss kļūtu nekvalitatīvs.
• Virtuve. Gatavošanas laikā rodas taukvielu tvaiki, mitrums un smakas; nosūces ventilators ir minimālais risinājums, bet ne pietiekams bez kompensējošas pieplūdes.
• Sanāksmju telpa. Cilvēku skaits un CO2 pieaugums ir tieši proporcionāli; bez mehāniskas ventilācijas gaisa kvalitāte pasliktinās jau 20–30 minūšu laikā.

Kondensācija uz logu stikliem vai ārsienu iekšpusēm ir agrīna brīdinājuma zīme. Ja tā parādās regulāri, ventilācija neatbilst telpu slodzei.

Profesionāls padoms: CO2 mērītājs (piemēram, NDIR sensora tips) ir lētākais veids, kā pārbaudīt, vai esošā ventilācija darbojas pietiekami. Ja rādījums guļamistabā no rīta pārsniedz 1000 ppm, sistēma jāpārskata.

Latvijas normatīvi: ko LBN 231-15 nosaka par ventilāciju

LBN 231-15 ir galvenais normatīvais dokuments, kas reglamentē ventilācijas sistēmu projektēšanu un ierīkošanu dzīvojamās un publiskās ēkās Latvijā. Tas aptver:

• projektēšanas prasības (gaisa apmaiņas aprēķini, sistēmu veidi, enerģijas pamatojums);
• ierīkošanas prasības (gaisa vadu ugunsizturība, šahtu rezerves, kanālu savienojumi);
• ugunsdrošības prasības ventilācijas gaisa vadiem un kanāliem;
• enerģijas pamatojuma prasības, kas sasaucas ar ES Ēku energoefektivitātes direktīvu.

Normatīvais konteksts. LBN 231-15 jāaplūko kopā ar LBN 201-15 „Būvju ugunsdrošība“ un LBN 008-15 „Inženiertīklu izvietojums“, kas nosaka, piemēram, minimālos attālumus starp gaisa vadiem un citiem inženiertīkliem šahtās.

Ugunsdrošības prasības ir striktas: ventilācijas kanāliem, kas šķērso ugunsdrošības nodalījumu robežas, jāaprīko ar ugunsdroša vārsta (dūmu vārsta) mehānismu. Gaisa vadu materiāliem jāatbilst noteiktai ugunsizturības klasei atkarībā no ēkas kategorijas.

Gaisa apmaiņas aprēķini ir obligāta projektēšanas dokumentācijas daļa. Normatīvs pieprasa atsevišķu pieplūdes un nosūces bilanci pa telpu tipiem, nevis kopēju ēkas rādītāju. Dzīvokļos nosūce parasti paredzēta virtuvē, vannas istabā un tualetē; pieplūde — dzīvojamās telpās un guļamistabās.

LBN 231-15 prasības sasaucas ar LVS EN 16798-1 standartu par iekštelpu vides kvalitāti un LVS EN 15251 par projektēšanas parametriem. Enerģijas pamatojuma daļa ir tieši saistīta ar ES Ēku energoefektivitātes direktīvas prasībām, kas Latvijā transponētas nacionālajos normatīvos.

Galvenie ventilācijas veidi būvniecībā un kad tos lietot

Ventilācijas sistēmas iedala četros galvenajos tipos. Izvēle atkarīga no ēkas tipa, siltumtehnikas parametriem un budžeta.

Dabiskā ventilācija balstās uz spiediena un temperatūras starpību starp iekštelpu un āra gaisu. Tā darbojas bez mehāniskiem elementiem, tāpēc uzturēšanas izmaksas ir minimālas. Ierobežojums: efektivitāte ir atkarīga no laika apstākļiem un gadalaika. Vasarā, kad temperatūru starpība ir maza, dabiskā ventilācija bieži nespēj nodrošināt nepieciešamo gaisa apmaiņu. Piemērota vecākām ēkām ar zemu siltumizolācijas līmeni, kur gaiss tāpat ieplūst caur noblīvējumiem.

Mehāniskā nosūce izmanto ventilatoru, lai izvilktu gaisu no virtuves, vannas istabas vai tualetes. Pieplūde notiek caur regulējamiem ventiliem logos vai sienās. Salīdzinoši vienkārša un lēta uzstādīšanā, taču nekontrolē pieplūdes gaisa temperatūru un nenodrošina siltuma atgūšanu.

Balansētā mehāniskā ventilācija ar rekuperāciju ir piemērotākais risinājums jaunbūvēm un dziļi renovētām ēkām. Sistēma vienlaikus kontrolē gan pieplūdi, gan nosūci, un rekuperators atgūst 60–90 % siltuma no izplūdes gaisa. Tas tieši samazina apkures slodzi. Augstākas sākotnējās izmaksas, bet zemākas ekspluatācijas izmaksas ilgtermiņā.

Hibrīdie risinājumi apvieno dabisko un mehānisko ventilāciju ar automātisku pārslēgšanos atkarībā no gaisa kvalitātes rādītājiem. Viedās iekārtas, kas reaģē uz CO2 un mitruma sensoriem, samazina nevajadzīgu gaisa apmaiņu un tādējādi arī siltuma zudumus.

Profesionāls padoms: Jaunbūvēm ar A vai B energoefektivitātes klasi dabiskā ventilācija praktiski nav piemērota: ēka ir tik hermētiska, ka bez mehāniskas sistēmas gaisa apmaiņa ir nepietiekama neatkarīgi no laika apstākļiem.

Energoefektivitāte: kā rekuperācija ietaupa apkures enerģiju

Rekuperācijas princips ir vienkāršs: izplūdes gaiss nodod siltumu svaigajam pieplūdes gaisam caur siltummainītāju, pirms tiek izvadīts ārā. Rezultātā ēkā ienākošais gaiss jau ir daļēji uzsildīts, un apkures sistēmai jāpiegādā mazāk enerģijas.

Aprēķina loģika:

• Siltuma atgūves procents (parasti 60–85 % modernām iekārtām) nosaka, cik lielu daļu no izplūdes gaisa siltuma atgūst.
• Gaisa plūsma (m³/h) un gada darbstundas nosaka kopējo ietaupīto enerģijas daudzumu.
• Apkures kurināmā cena nosaka, cik ātri ietaupījums sedz ieguldījumu.

Rekuperators ar 60% efektivitāti 150 m² mājai spēj sezonā ietaupīt aptuveni divas tonnas granulu (https://www.delfi.lv/life/56017216/majas/48387541/kada-loma-ir-ventilacijai-majas-buvnieciba-skaidro-specialists). Granulu cenas svārstību apstākļos tas nozīmē ievērojamu ietaupījumu gadā. Dabasgāzes vai elektroenerģijas apkurei ietaupījums ir proporcionāls attiecīgajai kurināmā cenai.

Atmaksas laika aprēķins ir taisns: ietaupītās kWh gadā, reizinātas ar kurināmā cenu, dod gada ietaupījumu. Iekārtas un uzstādīšanas izmaksas, dalītas ar gada ietaupījumu, dod atmaksas laiku gados. Jo dārgāks kurināmais, jo īsāks atmaksas periods.

Renovācijas praksē ventilācijas modernizācija kopā ar siltināšanu dod vislielāko enerģijas ietaupījumu. Abi pasākumi papildina viens otru: labāka izolācija samazina siltuma zudumus caur sienām, rekuperācija samazina ventilācijas siltuma zudumus.

Profesionāls padoms: Ja māja apkurē izmanto elektrību vai šķidro kurināmo, rekuperācijas atmaksas laiks var būt 3–6 gadi. Granulu vai malkas apkurei tas var būt garāks, jo kurināmā cena ir zemāka. Aprēķiniet konkrētu scenāriju ar sava kurināmā cenu, pirms pieņemat lēmumu.

Projektēšanas pamatprincipi: gaisa plūsmas, akustika un izvietojums

Ventilācijas sistēmas projektēšana sākas ar gaisa apmaiņas normu noteikšanu pa telpu tipiem. Tās ir pamats visu pārējo aprēķinu veikšanai.

Akustika ir bieži novārtā atstāts parametrs. Ventilācijas iekārtas un kanāli rada troksni, kas var traucēt guļamistabās un darba telpās. Projektā jāparedz skaņas slāpētāji pie iekārtas un pie gaisa izplūdes restēm. Kanālu ātrumam jāpaliek zem 3–4 m/s dzīvojamās telpās, lai izvairītos no aerodinamiskā trokšņa.

Telpu un stāvu augstuma rezerves ir kritiskas. Gaisa vadu trase aizņem vietu griestu konstrukcijā vai tehnoloģiskajā šahtā. Projektēšanu jāplāno paralēli arhitektūrai: ja šahtas nav paredzētas laikus, vēlāk tās vai nu nav iespējams izveidot, vai izmaksas krasi pieaug. LBN 008-15 nosaka minimālos attālumus starp gaisa vadiem un citiem inženiertīkliem šahtās.

Sistēmas balansēšana nozīmē, ka pieplūdes un nosūces gaisa daudzums ir līdzsvarots visā ēkā. Nelīdzsvarota sistēma rada spiediena starpību starp telpām, kas var izraisīt durvju aizvēršanās problēmas un neefektīvu gaisa sadali. Balansēšana notiek pēc uzstādīšanas, regulējot gaisa vārstu atvērumu katrā telpā.

• Gaisa vadu savienojumu blīvums tieši ietekmē sistēmas efektivitāti; noblīvēšana ir obligāta prasība.
• Piekļuves lūkas revīzijai jāparedz pie katras gaisa vārstu mezgla un pie iekārtas.
• Gaisa vadu izolācija aukstās zonās (bēniņi, neapkurināmas telpas) novērš kondensāciju uz vadu ārpuses.

Uzstādīšana, nodošana ekspluatācijā un ikdienas apkope

Ventilācijas sistēmas uzstādīšana ir secīgs process, kurā katrs solis ietekmē nākamo.

1. Vietu rezervēšana un šahtu izbūve. Pirms apdares darbiem jānodrošina gaisa vadu trases, šahtu atveres un iekārtas novietojuma vieta ar pietiekamu piekļuvi apkopei.
2. Kanālu montāža. Gaisa vadi jāmontē ar pareiziem savienojumiem un blīvējumiem. Horizontālajiem vadiem jānodrošina kritums kondensāta novadīšanai.
3. Skaņas slāpētāju uzstādīšana. Jāmontē pie iekārtas ieplūdes un izplūdes, kā arī pie gaisa restēm guļamistabās.
4. Iekārtas pieslēgšana un elektriskā instalācija. Rekuperācijas iekārtai nepieciešams atsevišķs elektroinstalācijas atzars ar aizsardzību.
5. Balansēšana. Pēc uzstādīšanas katras telpas gaisa plūsma jāizmēra un jānoregulē atbilstoši projektam.
6. Nodošana ekspluatācijā. Jādokumentē izmērītās gaisa plūsmas, jāpārbauda trokšņu līmenis un jāapmāca lietotājs filtru maiņā.

Filtru nomaiņa, kondensāta novadīšanas pārbaude un balansēšanas kontrole ir kritiski periodiskie uzdevumi, kas tieši ietekmē sistēmas efektivitāti un kalpošanas laiku. Filtri parasti jāmaina reizi 3–6 mēnešos atkarībā no gaisa piesārņojuma līmeņa un iekārtas tipa.

Iekārtas ikdienas darba slodzei jāsaglabājas 50–70 % no maksimālās jaudas. Pastāvīgs darbs pie pilnas jaudas palielina trokšņu līmeni, samazina efektivitāti un paātrina nolietojumu.

Profesionāls padoms: Noslēdzot servisa līgumu ar uzstādītāju, nodrošiniet, ka tas ietver gada balansēšanas pārbaudi, nevis tikai filtru maiņu. Sistēma var darboties ar nepareizām gaisa plūsmām gadiem, ja balansēšana netiek periodiski pārbaudīta.

Ventilācija daudzdzīvokļu ēkās: specifika un ierobežojumi

Daudzdzīvokļu ēkās ventilācija darbojas citādāk nekā individuālās mājās. Kopējie stāvvadi un kanāli apkalpo vairākus dzīvokļus vienlaikus, kas rada gan tehniskus, gan pārvaldības izaicinājumus.

LBN 231-15 ierobežo nosūces gaisa vadu savienojumus kopējos kanālos: katram dzīvoklim jābūt atsevišķam pieslēgumam ar pretplūsmas vārstu, kas novērš gaisa pārvietošanos no viena dzīvokļa uz otru. Bez šī vārsta virtuves smakas vai vannas istabas gaiss var nonākt kaimiņa dzīvoklī.

Gaisa pieplūde daudzdzīvokļu ēkās tradicionāli notiek caur logu ventilācijas spraugām vai sienas ventiliem. Pārplūde starp telpām (no guļamistabas uz koridoru un tālāk uz nosūces telpu) nodrošina gaisa kustību dzīvokļa iekšienē. Šim nolūkam durvju apakšā vai durvju rāmjos jāparedz gaisa pārejas atveres.

Kopējo stāvvadu uzturēšana ir ēkas apsaimniekotāja atbildība. Praksē tas nozīmē, ka individuāla dzīvokļa ventilācijas efektivitāte ir atkarīga no visas sistēmas stāvokļa. Daudzdzīvokļu ēkās kopējo ventilācijas sistēmu pārvaldība un regulāra apkope ir viens no sarežģītākajiem uzturēšanas jautājumiem.

• Stāvvadu tīrīšana jāveic periodiski; nosēdumi samazina gaisa plūsmu un var radīt ugunsdrošības riskus.
• Rekuperācijas sistēmas daudzdzīvokļu ēkās parasti ir centralizētas vai pa dzīvokļiem atsevišķas; centralizētās prasa lielāku koordināciju, bet var būt ekonomiskākas.
• Renovācijas projektos esošo stāvvadu kapacitātes pārbaude ir obligāts solis pirms jebkādas ventilācijas modernizācijas.

Izmaksas un atmaksas laiks Latvijā — ko paredzēt budžetā

Ventilācijas sistēmas izmaksas ir atkarīgas no sistēmas tipa, ēkas platības un kanālu sarežģītības. Orientējošie izmaksu elementi:

• Vienkārša mehāniskā nosūce (virtuves nosūces ventilators ar kanālu) individuālai mājai: iekārta 50–150 €, uzstādīšana 100–200 €.
• Balansētā mehāniskā ventilācija ar rekuperāciju 150 m² mājai: rekuperācijas iekārta 800–2500 € (atkarībā no ražotāja un efektivitātes klases), kanālu sistēma un montāža 1500–4000 €, balansēšana 200–400 €. Kopā orientējoši 2500–7000 €.
• Filtri un ikgadējā apkope: 50–150 € gadā atkarībā no iekārtas tipa un filtru klases.

Rekuperācijas sistēmas atmaksas laiks ir tieši atkarīgs no apkures kurināmā cenas. Jo dārgāks kurināmais, jo ātrāk ieguldījums atmaksājas.

Atmaksas scenāriji:

• Elektroenerģijas apkure: augsta kurināmā cena nozīmē īsāku atmaksas laiku, potenciāli 4–7 gadi.
• Granulu apkure: vidēja kurināmā cena, atmaksas laiks 7–12 gadi.
• Centralizētā siltumapgāde: atkarīgs no tarifu līmeņa konkrētajā pilsētā.

Budžetā jāiekļauj arī servisa izmaksas un piekļuves nodrošināšana apkopei. Nepietiekami projektēta sistēma, kurā nav paredzētas revīzijas lūkas vai piekļuve filtriem, rada papildu izmaksas katru reizi, kad nepieciešama apkope. Šādu kļūdu labošana pēc apdares pabeigšanas var izmaksāt vairākkārt vairāk nekā pareiza plānošana sākotnēji.

Kā izvēlēties ventilācijas risinājumu projektam

Pareiza izvēle sākas ar ēkas raksturojumu, nevis ar iekārtu katalogu.

1. Novērtējiet ēkas siltumtehnisko stāvokli. Jaunbūve ar augstu hermētiskuma pakāpi prasa mehānisku ventilāciju; vecāka ēka ar dabiskiem noblīvējumiem var darboties ar vienkāršāku risinājumu.
2. Nosakiet plānoto gaisa apmaiņu. Aprēķiniet nepieciešamo plūsmu pa telpu tipiem, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu un telpu izmantošanu.
3. Izvērtējiet apkures kurināmā cenu. Tas tieši ietekmē rekuperācijas atmaksas laiku un investīcijas pamatotību.
4. Salīdziniet sistēmas pēc šiem kritērijiem:

• Energoefektivitāte: siltuma atgūves procents (meklējiet vismaz 75 % modernām iekārtām).
• Trokšņu līmenis: dBA rādītājs pie nominālās plūsmas.
• Uzturēšanas izmaksas: filtru pieejamība un cena, servisa biežums.
• Garantija: iekārtas garantijas termiņš un servisa tīkls Latvijā.

5. Pieprasiet piedāvājumā konkrētus tehniskos datus: ražību m³/h, siltuma atgūves procentu, elektrisko jaudu, trokšņa līmeni un filtru klasi.
6. Pārbaudiet uzstādītāja pieredzi. Balansēšana pēc uzstādīšanas ir tikpat svarīga kā iekārtas izvēle; nepieredzējis uzstādītājs var sabojāt pat labu iekārtu.

Apkures sistēmas plānošana un ventilācija ir savstarpēji saistītas: radiatoru jauda un izvietojums ietekmē siltuma bilanci, ko ventilācija papildina vai kompensē. Abas sistēmas jāprojektē koordinēti.

Galvenie secinājumi

Ventilācija ir vienlaikus veselības, konstrukciju aizsardzības un enerģijas efektivitātes jautājums, un LBN 231-15 nosaka obligātās prasības katram no šiem aspektiem.

Ventilācija kā sistēmisks lēmums, nevis tehniska detaļa

Lielākā kļūda, ko redz praksē, ir ventilācijas uztveršana kā pēdējā brīža uzdevums. Projektētāji bieži fiksē arhitektūru, pēc tam mēģina ievietot ventilācijas kanālus tur, kur palicis brīvs vietas. Rezultāts: kompromisi kanālu trasēs, nepietiekama balansēšana un sistēma, kas nekad nesasniedz projektēto efektivitāti.

Otrs izplatīts trūkums ir iekārtas pārdimensionēšana ar domu „jo lielāka, jo labāka“. Iekārta, kas ikdienā strādā pie 20–30 % no maksimālās jaudas, rada troksni, nolietojas ātrāk un patērē vairāk enerģijas nekā pareizi izvēlēta mazāka iekārta 50–70 % slodzē.

Rekuperācijas sistēmu izvēlē bieži tiek ignorēts filtru klases jautājums. Augstākas klases filtrs aizsargā iekārtu un uzlabo gaisa kvalitāti, bet arī ātrāk aizsērē. Ja filtru maiņa nav ērta vai tiek aizmirsta, sistēma strādā ar paaugstinātu pretestību, kas samazina plūsmu un efektivitāti.

Santehnikasveikals iesaka iekļaut servisa līgumu un rezerves daļu (filtru) budžetu jau projekta stadijā. Tas nav papildu izdevums, tas ir veids, kā nodrošināt, ka ieguldījums ventilācijā dod plānoto rezultātu visā sistēmas kalpošanas laikā.

Ventilācijas iekārtas un risinājumi Santehnikasveikals.lv

Pareiza ventilācijas sistēma sākas ar pareiziem komponentiem. Santehnikasveikals.lv piedāvā ventilācijas iekārtas, kanālu sistēmas, filtrus un apkures risinājumus ar piegādi visā Latvijā. Produktu katalogā ir gan vienkāršas nosūces iekārtas, gan balansētās mehāniskās ventilācijas sistēmas ar rekuperāciju, kā arī montāžas piederumi un rezerves daļas ikdienas apkopei.

Lai sagatavotu piedāvājumu, noderēs ēkas plāns vai telpu saraksts ar platībām, plānotais iedzīvotāju skaits un apkures sistēmas tips. Ar šo informāciju Santehnikasveikals.lv konsultanti var palīdzēt salīdzināt iekārtu tehniskos parametrus un izvēlēties risinājumu, kas atbilst gan LBN 231-15 prasībām, gan budžetam. Apkures sistēmas plānošanai paralēli skatiet arī Korad Ventil Kompakt radiatoru izvēli, jo ventilācija un apkure kopā veido ēkas siltuma bilanci.

Sāciet ar santehnikas un inženiersistēmu projektu ceļvedi vai sazinieties ar konsultantu tieši Santehnikasveikals.lv mājaslapā.

Noderīgi avoti un tiesību akti

Šie dokumenti ir primārās atsauces ventilācijas projektēšanai un normatīvajai atbilstībai Latvijā. Ieteicams nosūtīt sarakstu savam projektētājam kā darba uzdevuma pielikumu.

• LBN 231-15 „Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija“ (likumi.lv) — galvenais normatīvais dokuments; meklējiet sadaļas par gaisa apmaiņas aprēķiniem, ugunsdrošības prasībām un enerģijas pamatojumu.
• LBN 231-15 oficiālais publicējums Latvijas Vēstnesī — primārais avots ar pilnu tekstu.
• Speciālista skaidrojums par ventilācijas lomu mājas būvniecībā (Delfi) — CO2 rādītāji, rekuperācijas piemēri un praktiski ieteikumi.
• Normatīvie akti siltumapgādes, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu projektēšanai (LSGUTIS) — pārskats par visiem saistītajiem LBN, tostarp LBN 008-15 un LBN 201-15.

Ieteikums

• H-veida radiatoru noslēgvārsts RLV-KS radiatoriem, leņķa G3/4x3/4 - 003L0223
• Apkures Radiators Termolux Ventil Compact Tips 22 500x500mm Universālie - 9225005
• Apkures Radiators Termolux Ventil Compact Tips 33 500x700mm Universālie - 9235007